Palikt un tomŗ nebūt.

Nejauši prātā iejaucās doma – kā lai paliek tīmekļos izvairoties no sociālajiem portāliem?! Hmmm – ir viela pārdomām.

| Tagged , | Leave a comment

Kad vari visu, bet nevari neko.

Tieši tad, kad man ir iespēja sākt ko jaunu, ko ļoti vēlamu, esmu apjukusi. Nav nemzākās nojausmas, ko iesākt ar to enerģijas lādiņu, kas tup iekšā aiz 349 atslēgām. Arī visu gluži nevaru atļauties. Jābūt apdomīgai. Un vēl domas par nākotni nedaudz iegrožo garu. Un beigu beigās – sāk parādīties vēlme nedarīt neko…

| Tagged , , | Leave a comment

Recepte Bezmiegam.

Nezinu jau kuro stundu mokos ar miega trūkumu. Tāpēc jāatcerās dažī padomi no pašas pieredzes, šādos gadījumos.

1. Jāpieceļās no guļus stāvokļa.

2. Izklāsti savas domas. Manā gadījumā tas skar ieiešanu interneta vidē, bet tas var būt arī kas pavisam cits – zīmēšana, vēstules rakstīšana, nepaveikto darbu saraksts utt utjp. Galvenais ir izlikt teju visu, kas tevi nomāc, satrauc vai jebkādi savādāk iešaujas tavos prāta tuneļos. Nepaturi to sevī.

3. Man karsts/silts piens reti kad ir palīdzējis, bet zinu vienu – kāda dzeramā glāze, nekad nav skadējusi (un, jā, dažreiz arī ne tik nevainīgā dzeramā piedeva ir trāpījusies).

4. Palūkojies kas notiek apkārt riņķī. Mēģini izdomāt – varbūt kaut kas tev šķitīs gaužām garlaicīgs un tāpēc pievilinās miegu.

5. Lasīšana. Tikai nemaz nedomā ņemt rokās grāmatu – tā var palikt galīgi interesanta un tā tas turpināsies līdz pat pašām grāmatas beigām, kad tu atskartīsi, ka nu jau liaks modinātājam. Tāpēc iztiec ar kādiem īsiem kodolīgiem rakstiem. Nedaudz bezmērķīgiem vēlams, jo savādāk datu plūsma smadzenēs tikai pieaugs un miegs pat vnk aizmirsīsies.

6. Mūzīkas ritmi reti palīdz – tāds vismaz mans viedoklis. Sāc klausīties ko nomierinošu, tā uzreiz nonāc pie savas šajā ritmā mīļākās dziesmas un tad tik sākas – atmiņas, pārdomas, sapņi. Arī jestra mūzika tevi nenogurdinās pārāk ātri. Pārāk skaļi klausīties nevar – jo pie velna jau ir 3(!) naktī. Bet tev tā vien gribās kādu savu grāvēju ieslēgt uz maksimālo, un neparko nedomājot ļauties dejas ritmiem. Nav labākais risinājums – pārāk klusi (dažeiz arī austiņas nelīdz), pēc pāris aktīvām kustībām, saproti, ka ne tagad, ka tas nav tas ko vēlies.

7. Neēd neko! Lai kā arī gribētos – tas nav tas labākais risinājums. (Un šajā brīdī es runāju tikai par mirkļiem, kad pa dienu jau esi izbaudījis 3 ēdienreizes.) Sākot ēst sāk gribētes aizvien vairāk un vairāk. Un tad seko velman pievērsties 8. punktam.

8. Filmas. Tām meiga pievilināšanas mānija nostrādā teiksim tā – puse uz pusi -, tāpēc vienmēr jānodrošinās ar sleep taimeri, kā arī nebūtu lieki izslēgt (vai arī vismaz samazināt) tik mīļos basus. Pamosties pēc tikko aizmigšanas tīri no lielas apšaudes vai kādām gonkām – tas nebūt nav ne pats pirmais, ko velās cilvēks, kas skaita aitiņas.

9. Dažreiz palīdz dumju un jau simtiem reižu spēļu spēlēšana. Nedaudz patērē enerģiju un arī tu pats spēj sevi nogarlaikot līdz aizmigšanai. Būtiski – nespēlēt spēli, kuru būs žēl pārtraukt jebkurā brīdī.

Kopumā – jā – tādas pilnīgas Biezmiega receptes nav. Arī pēc visām šīm manām bezmiega naktīm. Vēl jo vairāk paliek smieklīgi apzinoties, ka esmu nakts radījums un visai bieži mani labākie darbi tiek padarīti tieši naktī. Civilizācija uzspiež savu spēli – darīt daudzus darbu pa dienau, jo redz tā ir enerģijas taupīšana. Bet mana lielakā produktivitāte tad nebūt nav pat pusē. Tad jau teiksim kā ir – nekāda ekonomija tā arī īsti nemaz vairs nesanāk.

P.S. Tomēr otrais punkts ir tas svarīgākais – Neklusē! Izstāsti sev visas domas – pārlasi tās no papīra, datora vai telfona ekrāna. Kas zina, varbūt tur būs kas labs, vai arī tu vismaz sevi nogarlaikosi tik tālu, ka atlūzīsi tur pat uz vietas.

| Tagged , | Leave a comment

Sapņu būšana.

Ikdiena palikusi pelēka. Tā vien vajag no tās izrauties. Nedarīt vajadzīgas lietas, neuztraukties par to, ka neko nedari, neraizēties un negaidīt, un lieki necerēt.

Nepieciešamība atgūt savu sapņotājas garu. Tā viss ir nedaudz vieglāk panesams. Ikdienas raizes zaudē savu melno plīvuru kaut vai mazliet, ja pilnībā iztēlojies – Kas būtu, ja būtu.

Galvassāpes sagādā visparastākā gaidīšana. Kad tu nezini pilnīgi neko. Kad pat nesaproti, vai vērts cerēt. Tā vien gribētos viegli nopūšoties atmesties uz dīvana un zināt, ka viss būs labi. Ka pasaule nav uz tevi dusmīga un ka tu vēl kaut kam deri.

Sapņiem nedaudz pietrūkst vietas… Bet vajag… kaut nedadz! Atbrīvot savu racionālo spriestspēju – un izbaudīt mirkļa tēlus un izjūtas. Citādi tās pie tevis nāks naktīs… neļaus mierīgi gulēt. Bakstīs un mocīs, ik pa brīdim pārtraucot nakts mieru.

| Tagged , , , , , , , | Leave a comment

Garāmskrejošs jautājums.

Cik bieži tu čīksti, ka tev nepatīk tas, ko tu dari?! Un cik bieži tu mēģini to mainīt – čīkstēšanu, darīšanu vai darāmo?!

| Tagged , , | 2 Comments

Sirdsbalss.

Nepieciešamība kaut ko radīt. Vnk sēž iekšā maziņš gariņš un nezin kur un kā izlikties. To vien tik dzird savā galvā – vajag… ej… dari kaut ko…

Tik ļoti liels izmisums, jo nav ne materiālu, ne tēlu. Tikai plika velme… sen neizrādīta dzīves kaisle.

| Tagged , , | Leave a comment

Jāpieliek viņiem punkts.

Pēdējā laika pati pati riebīgākā un vnk nāvīgākā doma, par VID un nodoķļiem un visu pārējo. Tāpēc. Jāpieliek viņiem punkts un jāiegūst tas statuss.

Pāris vārdos par to visu situāciju. Jā daļēji pati vien vainīga – nezināju, bet tas jau neatbrīvo no likuma… bet nu kādas pakaļas pēc VID tiešām uzskata ka man viņiem arī būtu jāatrādās, gluži kā mammai jautāt atļauju – vai es drīkstu braukt uz ārzemēm. Loģiski, ka viņi tagad nevienu nelaidīs tā pat vnk prom.
Un tā visa ažiotāža – masu mēdiji – nu tiesa 4.vara. Vnk tādu dinozauru sapūtuši. Arī info nav visai patiess un precīzs. Tā vien gribās, lai katra rakst sākumā būtu teksts – “Saturam ir informatīvs saraksts, nevis kas ir uzrakstīt ir uzskatāms par patiesu.” (Aizvien skaidrāk saprotu kāpēc netīk ziņas lasīt kā sugu.)

| Tagged , , | Leave a comment

Show must go on.

Ilgi un gari nerunāšu. Secinājums tikai viens.

Ja pārāk daudz domu – tās kādam jāizstāsta. Man būtībā nerūp, vai pat mani kāds klausās (bet arī tas ir jauki). Visvairāk mani atbrīvo sajūta, ka dažas tēmas ir ārpus sistēmas. Tur – kaut kur kosmosā!

Tā kā diži daudz darbu nav (nu tādu pavisam nopitnu), tad domas sāk palikt aizvien nomokošākas. Pat galvas kratīšana tās neizkustina no tās dabīgās rašanas vietas. Arī stipra – es mēģināju!

Tāpēc jāļauj atkal sev vaļa – rakstīt visu un par visu; sakarīgi un haotiski; pīkstot aiz bēdām vai lēkājot aiz pārlaimības.

Jādalās ar pasauli – jo arī tā man kaut ko dod pretī. Lai arī, kas tas būtu! Jālidzsvaro sava pasaule – tā teikt jāievēro domas termodinamikas likumi makrosistēmām.

| Tagged , , | Leave a comment

Un uz tādas nots…

Gluži kā sarūsējis mehānisms, es alkstu pēc apkopes.

Manas riepas radītas, lai tās nodzītu lisas.

| Tagged , , , | Leave a comment

Tomēr trula sedēšana kaut ko dod…

Progress ir kustība uz priekšu. Nekad atpakaļ – Nekad uz vietas.

Tu nekad nepiespiedīsi muskuļu vai smadzeņu vaikt kāda naga, raga vai mata lomu. Tas vnk nav to dabā!

| Tagged , , , | Leave a comment

Lekciju nobeigtā sajūta.

Teju līdz asarām novesta ar šī brīža situāciju.
Teorija – teorija – teorija.

Nav mana prāta salikums!

| Tagged , , | Leave a comment

Tā nu es sēdēju un gaidīju.

Un tā tā dzīve paiet – sēžot un neko nedarot, vnk uz kaut ko gaidot. Prāts izmisīgi cenšās sevi realizēt, bet nu jau pārāk ilgi dažas visai svarīgas šūnas atmirušas. Vairs kontakta nav! Un’kā lai cilvēks iemāzāc izmantot savu potenciālu?! Sēžot garajās rindās ar grāmatu rokās?!

| Tagged , , , , | Leave a comment

10.01.2011.

Šis gads iesākts kaut kā dīvaini – ne Jaunā Gada apņemšanās, nedz arī kādu jaunu un iedvesmojošu lietu. Tad jau laikam pēdējais liaks realizēt senākās apņemšanās!

Iztīrīt piedrazotos plauktus.

Izdarīt to, kas padaa laimīgu.

Realizēt savas ieceres un sapņus.

Jo galu galā – Dzīvojām tikai vienu reizi!!

| Tagged , , | Leave a comment

Turpinot Lietu tematu.

Kādu dienu gribētos uzrakstīt sarakstu ar lietām, kas vajadzīgas manai pilnvērtīgai dzīvei. Un tad varētu to mēģināt ietilpinā kādā koferī. Diezgan nereāli, jo man vajadzēs arī tādu palielāku teļļuku. Bet ja nopietni – nemaz jau tik daudz nevajag… Galvenais lai viens cilvēks būtu blakus…

| Tagged , , | Leave a comment

3 gadus veca atziņa.

Ja kaut kas nepatīk, jamaina attieksme vai jāmaina vide.
Attieksmi mainīju – neizdevās uzlabot situāciju.
Tad jau laikam laiks mainīt vidi!

| Tagged , , , | Leave a comment

Vēsas decembra dienas jautājums.

CIk bieži tu rīkojies pēc:
* man vajag un
* man gribās?!

Lai būtu apmierināts ar dzīvi un situāciju viennzīmīgi vajag abus!

| Tagged , , | Leave a comment

Ieraksts, kas tapis vilcienā, turpinājās busā un nobeidzās skolas solā.

Arī vienkārši dzīvot ir jāprot.

Jāmāk nepiesieties lietām un jāprot tās izmest! Neuzkrāt neko lieku.

Vēsture mums ir iemācījusi, ka arī pašos laimīgākajos brīžos cilvēks var zaudēt teju visu. Tad kādēļ tev tavā dzīvē vajag ko tādu, ko patiesībā zaudējot, tu pat vairāk iegūsi?!

Cik pilns ir tavs skapis?! Un cik bieži tu maini tā saturu un cik bieži tu tik tiešām uzvelc visas drēbes?! Un cik no lietām ir pelnījušas “Mīļākā” gabala statusu? Vai prastu visu savu dzīvi (tagadējo, es nerunāju par bērnības/jaunības atmiņām) sapakot vienā visai palielā čemodānā?!

Pat iespējams mana atbilde būtu – Nē! Bet es to tik ļoti gribētu. Ja vien es spētu panākt 1,5 čemodāna tilpumu, jau tad būšu malacis.

Būtība jau tāda, ka nekas nav mūžīgs. Un tā no sirds tu patiesi vari izbaudīt šī brīža mirkli!

Esi kādreiz sastādījis sarakstu ar lietām, kas tik tiešām būtu vajadzīgas, piemēram, pārvācoties no viena kontinenta uz otru?! Tu pat droši vari pieņemt ka tev uz konta būs laba summiņa naudas. Vai pat tad tava bagāža pārsniegtu 20 + 10 kg?!

| Tagged , , | Leave a comment

Jauno gadu vajadzētu iesākt…

… paveicot vēl nepaveiktos darbus.

Un tādu ir patrāpījies sasodīti daudz, ņemot vērā pierakstu apjomu, kas tapis tieši brīžos, kad virtuālā pasaule nav paķerta kabatā, ir visai iespaidīgs.

| Tagged , | Leave a comment

Basta.

Pilnīgi brīnos, kā vienkāršas runas var novest pie tik primitīvas izjūtas, kā riebums. Cilvēks runāja ilgi un bezmērķīgi. Nu pasakiet, kā lai kas tāds tevi motivētu uz interesi pret tavām studijām?! It kā jau vajadzēja klausīties ko viņš saka, bet riebuma sajūta aizvien auga un auga – un tā vien likās, ka gribās sviest to sasodīto pildspalvu pret galdu ar lielu blīkšķi un iespiegties.

Man izskatās, ka pietiek.

Gribu atkal  dzīvot!

| Tagged , , | Leave a comment

Baltā vārna.

Ejot pa uni aizslīd tik daudz domu un bezcerīgu mirkļu. Galvas sāpes sagādā regress. Gribās būt cilvēkam, ar mērķiem un iespējām. Gribās iet un darīt, nevis kā 8 gadīgs bērns sēdēt solā un pierakstīt visus sīkumiņus. Gribās dzīvot un izbaudīt, radīt un risināt. Pats galenais – negribas stāvēt uz vietas.

Es nesaku, ka esmu labāka, vnk – savādāka.

| Tagged , , , , , | Leave a comment